Kā mīlēt Grieķu stilā?

Platonam pierakstīts mīts vēsta, ka reiz cilvēki dzīvojuši laimīgi un apmierināti, jo bijuši veseli. Pasauli apdzīvojuši trīs veidu cilvēki: sievietes – vīrieši, sievietes – sievietes, un vīrieši – vīrieši. Bet tad Zevs par kaut ko noskaities uz viņiem, dusmās paņēmis zobenu un pāršķēlis šīs laimīgās būtnes uz pusēm. Kopš tā laika cilvēki ir nolemti klīst pa pasauli, meklējot savu pazudušo otro pusi. Kamēr tā nav atrasta, viņi jūtas skumji, nelaimīgi, izmisuši, neveseli -Senajā Grieķijā no mīlestības nekaunējās, lai arī pret ko tā būtu vērsta. Galvenais bija skaistums ! Grieķi skaistajā redzēja patieso, bet patiesajā skaisto. Jūtas, ja tās ir patiesas nevarēja būt neglītas. Tapēc nevienu nemulsināja fakts, vīrietis savu otro pusi atradis citā vīrietī. Homoseksuālu mīlestību uzskatīja par tīrāku un augstāku nekā mīlestību pret sievieti; viendzimuma attiecības bija nopietna parādība. Dzimumam bija otršķirīga loma. Cilvēku uzlūkoja kā objektu, kas izraisa vai neizraisa mīlestības vibrācijas. Grieķi uzskatīja, ka rotaļīgais mīlas dievs Erots ;var iemiesoties dažādos mīlestības veidos. Var taču vienlaikus mīlēt vairākus cilvēkus, turklāt katru citādi ! Grieķi pazina vismaz sešus mīlestības veidus; Egoistisku mīlestību – vēlmi iegūt, pakļaut sev mīļoto cilvēku; Vieglu mīlestību – flirtu, baudu; Laulības dzīves mīlestību, kuras pamatā ir uzticība, sadzīve; Mīlestību kā apsēstību, māniju, kas robežojas ar slimību; Aprēķina attiecības, kuru pamata ir pragmatisms, vēlme gūt sev kādu labumu, izdevīgumu. Augstāko mīlestības formu grieķi sauca par AGAPI -;vēlmi izsķīst mīļotajā. Grieķi arī pazina mīlestību, kuras,;pamatā ir draudzība – platoniskā mīlestība.