Ir zināms, ka rupēties par kājam cilvēku sākuši jau no neatminamiem laikiem. Piemēram, Ēģiptē Ēbersa papirusā, kurš datēts ar 1600.g.p.m.ē., ir aprakstīts ieaugušu nagu un iekaisušu nagu valnīša ārstēsanas paņēmieni. Arī antīkajā periodā pēdu kopšanai tika pievērsta pietiekami liela uzmanība. Grieķiem un romiešiem bija zināmi dažādi pedikīra piederumi, bet kāju mazgāšana bija īpašs rituāls, par kuru var lasīt pat BĪBELĒ. Viduslaikos cilvēki savas pēdas uzticēja bārddziņiem – tajos laikos viņi ne tikai grieza matus un dzina bārdas, bet ārstēja arī zobus, palīdzēja atbrīvoties no pinnēm, likvidēja varžacis. Nosacīti nesen notika speciālistu dalīšana. Tā, pirmā mācibu grāmata kāju kopšanā tika uzrakstīta tikai 1762 .gadā. Ps\Autors; nav zināms šim tekstam no mācību materiāla kurš tika izsniegts apmācības laikā pabeidzot pedikīra kursus.\
