Kas ir mīlestība? Kas ir universāla mīlestība?

Pats vārds mīlestība ir definīcija. Kas īsti tas ir ? Mīlestība ir savstarpēju dziļu jūtu izpausme , kas rodas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu paradību. Tas ir īpašs psihofizioloģisks stāvoklis, kas cieši saistīts ar centrālo nervu darbību. Definīciju ir daudz , bet kā saprast vai tā ir vai nav mīlestība? Tas ir atkarīgs no cilvēka paša. No viņa dvēseles stāvokļa un dzīves uzkrātas pieredzes. Mīlestību var traktēt arī kā atkarību no kāda, kā pieķeršanos, kā pieradumu. Bet laikam īsti tā nebūs mīlestība. Tā ir mīlestība pret Sevi, bet ne pret kādu. Mīlestība nav sekss vai kopā būšana ar kādu. Mīlestībai ir lielāka nozīme. Mīlēt un dod vienkārši mīlestību negaidot neko pretīm. Negaidot atzinību vai pretmīlu. Universāla mīlestība nozīme līdzcietību un ziedošanos. Universālo mīlestību var izjust tikai tas, kurš atbrīvojies no bailēm un egoistiskām velmēm. Līdzcietība pret visu dzīvo radību. Izprotot citu cilvēku ciešanas. Patiesībā līdzcietība ko jūtat pret kādu, ir līdzcietība pret sevi. Līdz ko esat iemācījies pieņemt sevi , piedot sev. Esat iemācījies mīlēt sevi. Līdz ar to esat spējigs mīlēt citus. Īsta mīlestība ir bez pieķeršanās. Tikko  pieķeries vēlies to paturēt. Bet neko paturēt nav iespējams jo viss mainās. Un no tā rodas ciešanas. Un ciešot cilvēks sadara to kas viņam nākotnē radīs jaunas ciešanas. Pieķeršanās ir cilvēku lielākā kļūda. Praktiski tā ir atkarība no kāda , vienalga kas tas būtu. Nepieķeroties cilvēks ir brīvs savā domāšanā. Un , var mīlēt pilnvērtīgi  visus vienādi, nevis tikai vienu indivīdu. Mūsu sabiedrībā reti kurš cilvēks ir gatavs mīlēt nesavtīgi. Dievs ir vienīgais , kas dod mīlestību , neizjūt ciešanas un negaidot atzinību. Dievs ir mūsu garīgais tēvs un Visums.