Dvēseles Enģelis – Baltenģelis!

Viegla vēja plūsma pārlaižas par Manu augumu. Noglāsta manus plecus, sabužina manus matus. Aizvērtajās skropstās pavid asaru lāse. Asara ir Dieva radīta – Dvēsele ! Ik brīdi saproti, ka Tu uz šīs zemes nēesi viens. Bet liekas, ka esam tik bezpalīdzīgi , vientuļi , nesaprasti. Man šķiet, ka esmu citāds. Patiesi uzticīgs , Sev. Savam prātam , gribai , izjūtām. Tad ierodas Enģelis balts , un ar vieglu spārnu vēziena pieskārienu dara mani Laimīgu. Tikai asara norit pār manu vaigu. Tā raud mana dvēsele. Dvēsele , kas ieslodzīta ķermenī. Dvēsele, kas tiecas pēc vibrācijas un gaismas, kura paslēpjas no ļaunuma , sastingst no apkārtējo cilvēku vienaldzības. Dvēsele kura meklē mīlestību, patvērumu un svētlaimi , klusumu , sirds mieru. Mīlēt vajag pacietīgi, noteica enģelis. Ieklausies savā sirds balsī, gūsi pieredzi. Paļaujies viegluma  plūsmai. Ļaut dvēselei atpūsties no cilvēku smaguma nastas , naudas un mantas. Dzīvo šodien ar smaidu, lai asaras vairs nerit par Tavu vaigu.,klusi noteica viņš.