Elle un mīlestība.

Tu nonāci ellē. Tava sirds ir uzdurta uz iesma. Tik sāpe kas izskrien caur sirdi kā uguns liesma. Tu skumsti  un mocies un skrien no jūtām. Tu raudi , kā mazs bērns kurš zaudējis ilūziju, rotaļu draugu. Tu locies kā čūska. Tikai dzeja var glābt tevi un tavu sirdi. Mirklis ir dzīve ne elle. Mīlestība paliek dziļi sirdī, pārdegot izveidojot ogļu kaudzi. Kas  atdzīvinas šo liesmu? Kurš spēs iekurt mīlas uguni pa jaunam? Gaiss, svaiga elpa vai maigi glāsti. Cilvēks, kurš mīlēs par to ka Tu vienkārši esi. Zvērs kurš dzīvos Tevī pašā, bērns kurš būs atkarīgs no mātes? Tikai Tu pats vari izbeigt šo skrējienu un saprast ka mīlestība nav lāsts, bet gan visuma dāvana, kuru mēs saņemam piedzimstot.