Cukurgrauds.

Es sēdēju uz mākoņa malas un rokā man cukurgrauds. Balts un salds. Tik salds, kā tavas lūpas tik balts, kā tava āda. Es piemiedzu aci, un vēroju sauli..Tik spilgta ir gaisma, kas nāk no mākoņu malas un aicina doties tai līdz. Tu esi, kā baltvīns no kura es reibstu,..ja tikai tu nāktu un ļautos..Dodies ar mani. Un tad mēs abi būtu, kā mākoņi balti, kas vērotu sauli,.baudītu lietu, izgaršotu lūpu garšu, tik saldu, kā baltvīns un cukurgrauds.